Latvijas Universitātes (LU) pētnieku sadarbība ar uzņēmumiem ir plaša – sākot no metālu kausēšanas līdz vielu testēšanai pielietojumam medicīnā un kosmētikā. Taču LU mērķis būtu sadarbības procesu ar industriju padarīt vieglāku un vēl mērķtiecīgāku, lai tas, ko zinātnieki atklāj, radītu arvien izteiktāku pievienoto vērtību tautsaimniecībai – pie šāda secinājuma trešdien, 28. februārī, nonāca LU pārstāvji pēc diskusijas “Latvijas Universitāte: Zinātne industrijas attīstībai”.
Diskusija par LU pienesumu tautsaimniecības attīstībā notika otro gadu ar mērķi informēt sabiedrību un uzņēmumus par jau esošo un vēl potenciālo LU zinātnieku sadarbību ar industriju. Diskusijā piedalījās ne vien LU pētnieki, kuri prezentēja sadarbības rezultātus, bet arī uzņēmumu un industrijas pārstāvji, kuri bija ieinteresēti zinātnieku stāstos un gatavi gan uzdot jautājumus, gan sniegt savu vērtējumu, kā Universitātei rīkoties, lai sadarbība noritētu vēl vieglāk un efektīvāk.
Sadarbībai starp LU un industriju – dažādi formāti
Diskusiju atklāja LU prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš, kurš uzsvēra, ka LU jau ilgus gadus koncentrējas uz augstāko zinātni, taču daudzu apstākļu dēļ, tajā skaitā dziļās birokrātijas, nav viegli atrisināt daudzās Latvijas tautsaimniecības problēmas.
“Šo diskusiju gaitā vēlamies attīstīt sadarbības mehānismus, tajā skaitā, kā visefektīvāk informēt industriju par mūsu rīcībā esošajiem resursiem un izgudrojumiem. Ceram, ka izgudrojumi būs noderīgi, jo mūsu rīcībā ir patiešām daudz spēcīgu zinātnieku, kuri grib dot savu artavu industrijai,” diskusijas atklāšanā sacīja V. Segliņš.
Diskusijas organizatori, LU Komunikācijas un inovāciju departamenta Tehnoloģiju pārneses nodaļa, izcēla vairākus sadarbības veidus, kādi šobrīd pastāv starp LU un dažādiem uzņēmumiem. Piemēram, sadarbība norit līgumpētījumu formā, testēšanas pakalpojumos, partnerībā projektu sagatavošanā un izpildē, konsultācijās, kā arī gatavībā izstrādāt nestandarta risinājumus, pielāgojot pētniecības metodoloģiju katra uzņēmuma specifikai.
“Sadarbības veicināšanai ir arī citi īpaši atbalsta instrumenti, piemēram, efektīvās sadarbības projekti, kur LU ir gatava projektu līdzfinansēt, ja izpildās sadarbības noteikumi – kopīgas zinātniskās publikācijas, izstrādāti maģistra vai promocijas darbi un citi aspekti -, bet uzņēmumam projekta noslēgumā paliek izstrādātā tehnoloģija, inovatīvi produkti vai atrisināta ražošanas problēma,” norādīja Tehnoloģiju pārneses nodaļas vecākais eksperts Mārtiņš Borodušķis. Viņš informēja, ka šobrīd atbalstīti ir 50 projekti – puse no tiem jau noslēgusies, bet vēl puse ir izstrādes procesā.
Augstskolas un industrijas sadarbībā jāgūst abpusējs labums
Diskusijā piedalījās arī uzņēmuma Dynamic University pārstāvis Rihards Blese. Šis uzņēmums, balstoties uz pētījumiem, augstākās izglītības iestādēm piedāvā stratēģiju un profesionālu kompetenci efektīvu pārmaiņu realizācijai sev vēlamās jomās. R. Blese prezentēja pētījuma par augstskolu un industrijas sadarbību rezultātus, kurā izcēla – lai sadarbība būtu veiksmīga, būtiski abām pusēm gūt kopēju labumu.
“Universitātes loma ir ļoti mainījusies – ja iepriekš tā vairāk bijusi tendēta uz mācīšanu, zināšanu uzkrāšanu un nodošanu, tagad tā arvien vairāk pievēršas pētniecībai, jaunu zināšanu radīšanai un, protams, sadarbības ar sabiedrību veicināšanai,” uzsvēra R. Blese. Viņš izcēla būtiskākās sadarbības jomas – pētniecība, mobilitāte, mūžizglītība, komercializācija, studiju process un pārvaldība.
Uz klātesošo lūgumu nosaukt būtiskākos ierosinājumus LU vadībai, lai sadarbība ar industriju noritētu efektīvāk, R. Blese nosauca divus – decentralizēt lēmumu pieņemšanu, kas veicinātu efektivitāti, kā arī ieguldīt vairāk resursu Tehnoloģiju pārneses nodaļas attīstībā. “Iepretim citām reģiona universitātēm, LU resursi tehnoloģiju pārnesei ir salīdzinoši niecīgi,” sacīja R. Blese.
LU pētnieku vērtīgais pienesums industrijai
Diskusijas turpinājumā vairāki LU pētnieki dalījās savā pieredzē sadarbībā ar industriju. LU Bioloģijas fakultātes pētniece un jaunuzņēmuma Alternative Plants līdzdibinātāja Anna Ramata-Stunda prezentēja vairākus spilgtus piemērus, kur, pateicoties zinātnieku atklājumiem, starptautiski uzņēmumi tikuši pie inovatīviem un konkurētspējīgiem produktiem. Tāpat viņa izklāstīja savu pieredzi par sadarbību ar kosmētikas uzņēmumu AS MADARA Cosmetics un dalību biznesa akseleratorā, kurā saņēma 100 tūkstošu ASV dolāru investīciju no SOSV riska kapitāla fonda, lai attīstītu jaunuzņēmumu Alternative Plants. Uzņēmums šobrīd ieguvis plašu atpazīstamību Eiropas mērogā augu biotehnoloģiju jomā.
“Investori galvenokārt meklē labu komandu, jo labu ideju, ja to izpilda slikta komanda, var nogremdēt ātri. Tāpat investori meklē lielas idejas ar potenciālu – tādas, kas nebūtu derīgas vien mazā, specifiskā nozarē, bet pielāgojamas arī citās nozarēs,” klātesošajiem skaidroja A. Ramata-Stunda.
Diskusijā arīdzan piedalījās jaunuzņēmuma CENOS dibinātājs Mihails Ščepanskis. Jaunuzņēmums piedāvā inženiermodelēšanas platformu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Pats M. Ščepanskis LU ir ieguvis doktora grādu, tāpēc ne brīdi nešaubījās par izvēli sadarboties ar LU. “Sadarbību ar LU sākām pirms pusgada, jo tā nāca ar visefektīvāko instrumentu – efektīvās sadarbības projektu, kas ļāva gan izmantot dažādos LU resursus, gan attīstībā ieguldīt investoru sniegto atbalstu. Sadarbība bija veiksmīga – mūsu uzņēmums izmanto LU lielo vārdu un autoritāti, savukārt LU var izmantot mūs kā reklāmu, piesaistot jaunus, mērķtiecīgus stundentus,” sadarbību raksturoja M. Ščepanskis.
Sadarbība ar industriju izpaužas arī citos veidos. Piemēram, LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošā pētniece Dace Reihmane izklāstīja pirmos Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un LU efektīvās sadarbības projekta rezultātus. Tajā tiek likts lietā LU zinātniskās pētniecības potenciāls, lai pētījumos LOK programmas “Sporto visa klase” ietvaros rastu risinājumus bērnu un jauniešu stājas un veselības stiprināšanai nākotnē. Tāpat pavisam nesen LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē (BVEF) pabeigts darbs pie pētījuma par distances jeb “ātro kredītu” izmantošanu Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot cilvēku pieredzei, iemesliem, kāpēc viņi šos kredītus aizņemas un kā paaugstināt cilvēku atbildību lēmuma pieņemšanā. Kā norādīja LU BVEF asociētais profesors Jānis Priede, pateicoties pētnieku darbam, tapusi sabiedrību informējoša kampaņa par apdomīgu kredītu aizņemšanos.
Minētie sadarbības piemēri ir vien daži no daudziem. Diskusija bija viens no LU 76. starptautiskās zinātniskās konferences pasākumiem. Diskusiju vadīja molekulārbiologs, Dr. biol. Juris Šteinbergs.